webpasaule.eu
Jaunumi interneta pasaulē

Uzticama zibensaizsardzība mājai, tās iemītniekiem un tehnikai July 27, 2016

Zibens ir viena no visbīstamākajām un arī iznīcinošākajām dabas parādībām. Elektriskajā izlādē, kāda noris viena zibens spēriena laikā, izdalās neiedomājami lieli enerģijas daudzumi, jo radušās strāvas stiprums ir mērāms no dažiem tūkstošiem līdz citreiz pat 200 000 ampēru – tas būtu pietiekami, lai iedegtos pusmiljons simtvatīgu spuldžu. Kaut arī zibens izlāde ir ļoti īss process (vidēji, apmēram, 0,2 milisekundes), tā var izraisīt visnotaļ vērā ņemamus un paliekošus postījumus. Tādēļ zemeslodes vietās, kur pieredzami negaisi, uzticama zibensaizsardzība ir fundamentāli nepieciešams drošības garants ikvienai ēkai vai citai āra vides konstrukcijai. 

Tiešie un netiešie zibens izraisītie postījumi

Zibens spēriena tiešās sekas ir viegli pamanāmas – bojātas ēkas, iznīcināti (burtiski „eksplodējuši”) koki, ievainoti cilvēki un bieži arī nāves gadījumi. Tomēr pieminēšanas vērtas ir arī netiešās sekas, kuras nav novērojamas uzreiz, bet saimniecībām var radīt pamatīgus zaudējumus. Sevišķi tas attiecas uz radītajiem elektronisko iekārtu bojājumiem. Spērienu laikā pieredzams tāds sprieguma paaugstinājums, kas var šīs iekārtas neatgriezeniski sabojāt vai pat pilnībā iznīcināt.

Vai tik ļoti nepieciešama ir profesionāla zibensaizsardzība?

Zibensaizsardzības sistēmu būtība ir elektriskās izlādes novirzīšana no ēkas un tās iemītniekiem, ļaujot spriegumam nekaitīgi izlādēties zemē. Taču vidēja lieluma mājai zibensaizsardzības sistēmu uzstādīšana izmaksā no 1000 – 3000 eiro. Tādēļ var rasties jautājums, vai pastāvošie riski tiešām ir tā vērti, lai sistēmas būtu jāuzstāda. Te nu atbilde ir viennozīmīgs „jā”. Turklāt, jo vairāk tiks sākotnēji ieguldīts zibensaizsardzībā, jo vairāk šie ieguldījumi nākotnē var atmaksāties. Jāņem vērā, ka eksistē plašs apdraudējuma spektrs, kādam negaisa laikā ir pakļauti nami un to iemītnieki. Ne vien paši zibens spērieni, bet arī to ierosinātas nelielākas elektriskās izlādes tuvākajā apkārtnē ap spēriena epicentru, var radīt ugunsgrēkus, eksplozijas, bīstamas ķīmiskas reakcijas un mehāniskus postījumus ēkā vai objektos ap to. Sprieguma izmaiņas elektriskajos tīklos var radīt fatālas sekas ēkā esošajiem cilvēkiem un dzīvniekiem. Fermu īpašniekiem ir būtiski no negaisa riskiem pasargāt arī lopus. Tādēļ katram namam un katrai saimniecībai ir vērts investēt laiku un līdzekļus, lai uzstādītu, nevis vienkārši standarta, bet individuālai situācijai pielāgotu zibensaizsardzības sistēmu. Zibensaizsardzības sistēmu simts gadu garās vēstures gaitā ir sakrājies ievērojams informācijas klāsts, lai katru gadījumu varētu izanalizēt pilnībā. Individuāla pieeja un sākotnēja, detalizēta situācijas ekspertīze (pirms sistēmu uzstādīšanas) ir glābusi tūkstošiem saimniecību visā pasaulē.

Ārējā zibensaizsardzība

Par ārējo zibensaizsardzību sauc strukturālo (ēkas karkasa) aizsardzību no zibens radītajiem bojājumiem. Tā gādā arī par cilvēku drošību, kuri atrodas ēkā. Ārējās aizsardzības sistēmas pamatā ir tā sauktais Faradeja būris. Tam ir trīs daļas:

1) Gaisa termināli (tiem ir zibens impulsa uztveršanas funkcija),

2) savienotie novadītāji (kabeļi, kas sadala strāvu pa daudzām mazākām un nekaitīgākām frakcijām un kas izvietojas ap ēkas sienām, tādējādi to ieslēdzot „būrī”) un

3) zemes elektrodi (gari, masīvi zemē ierakti metāla stieņi, uz kuriem tiek novadīta pa kabeļiem plūstošā zibens strāva.

No visiem trim gaisa termināls patiesībā ir visnebūtiskākais – to var sekmīgi aizstāt ar augsta kvalitātes kabeļu un zemes elektrodu sistēmu, kuras būtiskākie kritēriji ir zema pretestība un zema pašinduktivitāte. Ārējās zibensaizsardzības sistēmas pēc šī principa var iedalīt pasīvajās un aktīvajās. Pasīvajai sistēmai raksturīgs uz jumta izvietots metāla siets, kurš pārtver impulsu, un zemes elektrodu rāmis viscauri ap ēkas pamatiem. Šīs sistēma ir ļoti uzkrītoši redzama, kā arī prasa lielus rakšanas darbus ap ēku. Aktīvajā sistēmā tiek izmantots gaisa termināls (standartā tie ir divi, bet sistēma funkcionē arī, ja ir tikai viens) ar speciāli piemeklētu jaudu atkarībā no sargājamās teritorijas rādiusa.

Risks elektroniskajām iekārtām un iekšējā zibensaizsardzība

Uzņēmumi, kuru pārziņā ir zibensaizsardzības sistēmu uzstādīšana, nemitīgi saskaras ar klientu sūdzībām par elektronisko iekārtu bojājumiem, pret kuriem tradicionālās (ārējās)zibensaizsardzības sistēmas ir bezspēcīgas. Kaut arī šīs sistēmas sekmīgi pasargā no ugunsgrēkiem un citiem strukturāliem ēku postījumiem, cilvēki nereti aizmirst, ka tās nespēj novērst īsā laikperioda pārsprieguma sekas. Tādēļ uzticamas zibensaizsardzības sakarā arvien biežāk tiek runāts par tā saukto „pilnīgo risinājumu” (angliski – total solution), kurš paredz pilnīgu drošības garantu trīs pakāpēs:

1) Ēkā atrodošos cilvēku dzīvības un veselības drošību,

2) ēkas strukturālo drošību un

3) drošību elektroniskajām iekārtām.

Elektronisko iekārtu, tādu kā datoru, telekomunikāciju iekārtu, signalizācijas sistēmu u.t.t. nosargāšanai tiek izmantotas iekšējās zibensaizsardzības sistēmas. To pamatā ir sprieguma slāpētāji, kuri novērš pārsprieguma vilni, neļaujot tam skart pie elektrotīkla pieslēgto aparatūru. Dzīvojamajās mājās tipiski ir izvietot divus atsevišķus slāpētājus: Vienu telefona (arī interneta vai digitālās televīzijas) līnijām un otru – 220 (vai citās valstīs 110) voltu sprieguma tīklam. Būtiski ir zināt to, ka slāpētājus reizēm ir jāapmaina. Pēc spēcīgiem negaisiem tie var pārstāt funkcionēt. Vislabāk ir slāpētājus aprīkot ar speciālu signalizācijas sistēmu, kura iedarbojas disfunkcijas gadījumā.


Categories: Uncategorized